Vai terapija var man palīdzēt?

Tas ir viens no biežākajiem jautājumiem pirms psihoterapijas uzsākšanas. Atbilde ir lielā mērā atkarīga no paša cilvēka motivācijas, drosmes ieskatīties sevī un vēlmes mainīties. 

Terapija nevar mainīt citus cilvēkus vai ārējos apstākļus. Taču tas, ko var mainīt, ir Jūsu attieksme un veids, kā izturaties pret sevi, citiem cilvēkiem un ārējiem apstākļiem. Mēs kā terapeiti varam sniegt atbalstu un veicināt to, ka terapijas laikā iepazīstiet sevi labāk un spējat labāk apzināties savas vajadzības, un izprast, ko un kāpēc Jūs šobrīd jūtat. Terapija var dot lielāku mieru un palīdzēt panest sarežģītas jūtas un situācijas. 

Mēs kā terapeiti veicam psihoemocionālo izglītošanu, taču mēs nesniedzam padomus un gatavas atbildes. Mēs palīdzam atklāt resursus un instrumentus, lai atbildes sev sniegtu Jūs pats. Tas var nebūt viegli, bet tas ir iespējams!

Kā zināt, vai terapeits man būs piemērots?

Tas, cik veiksmīga būs terapija, lielā mērā ir atkarīgs no terapeita un klienta savstarpējās saskaņas. Un tā ir taisnība, ka ne visi terapeiti var sastrādāties ar visiem klientiem un otrādi. Tieši tāpēc mēs piedāvājam iepazīšanās konsultāciju, kuras laikā ar izvēlēto terapeitu var iepazīties klātienē, izstāstīt par savām grūtībām un uzzināt kādas terapijas metodes var piedāvāt konkrēto grūtību risināšanā.

Cik ilga būs terapija?

Tas ir atkarīgs no  mērķa, ko ar terapijas palīdzību vēlaties sasniegt vai atrisināt.

Ir iespējama vienošanās par ilgtermiņa terapiju, noteiktu sesiju skaitu (parasti 10, 15 vai 20 sesijām) vai uz konkrētu mērķi vērstu terapiju, kas tiek pārtraukta, kad mērķis ir sasniegts. 

Kas ir drāmas terapija?

Drāmas terapija ir viena no četrām mākslas terapijas specializācijām līdzās vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, kā arī deju un kustību terapijai. 

Atšķirībā no klasiskās psihoterapijas drāmas terapijā var ne tikai runāt, bet izpaust savas jūtas ar rekvizītu, stāstu, ķermeņa, balss, lomu vai citu radošu drāmas elementu palīdzību. No vienas puses šāda izpausme mākslā ir saudzējošāks veids, kā ar drošu distanci palūkoties uz sevi, attiecībām un notikumiem manā dzīvē, un īpaši piemērots tiem, kuriem par savām grūtībām runāt ir grūti. No otras puses, tieši mākslas kā starpnieka loma palīdz efektīvāk atklāt un apzināties šā brīža grūtību patiesos iemeslus. 

Kas ir deju un kustību terapija?

Deju un kustību terapija ir viena no četrām mākslas terapijas specializācijām līdzās vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, kā arī drāmas terapijai. Tā ir veselības aprūpes joma Latvijā un uz pierādījumiem balstīta prakse. 
Deju un kustību terapija balstās izpratnē par ķermeņa un prāta savstarpējo mijiedarbību (ang. body-mind connectivity), kas tiek pamatota gan ar mūsdienīgiem neirozinātņu atklājumiem, gan ar pētījumiem psiholoģijā par ķermeņa pozu un kustību ietekmi uz cilvēku emocionālo stāvokli. Citiem vārdiem sakot, deju un kustību terapija savā darbā izmanto mākslu – deju un kustību – lai uzlabotu pacientu un klientu fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana u.c.) un sociālo veselību. Izmaiņas ķermenī un kustībās rada izmaiņas Jūsu emocionālajā stāvoklī.
Lai piedalītos deju un kustību terapijā, nav jāprot dejot!

Kas ir kognitīvi biheiviorālā terapija?

Tā kā šobrīd esam uzsākušas apmācības kognitīvi biheiviorālajā terapijā, savā darbā izmantojam arī šīs terapeitiskās pieejas metodes, jo kognitīvi biheiviorālā terapija ir pasaulē visvairāk pētītā un par vienu no visefektīvākajām atzītā terapeitiskā pieeja. 

Atbilstoši šai pieejai terapijas laikā tiek pievērsta uzmanība mūsu kļūdainajām domām un pieņēmumiem, kas dziļi iesakņojušies mūsu apziņā, un nosaka to, kā mēs rīkojamies un jūtamies. Daudzi no šiem pieņēmumiem ir maldīgi, taču mēs automātiski tos pielāgojam ikvienā situācijā un tas negatīvi ietekmē arī mūsu emocijas, ķermeniskās reakcijas un uzvedību.

Kognitīvi biheiviorālā terapija ir piemērota depresijas, veģetatīvās distonijas, panikas lēkmju, paaugstinātas trauksmes, u.c. traucējumu simptomu mazināšanai vai novēršanai.

 .