Terapijastelpa - Vērtīgi

Tiešsaistes lekcija: Kā mazāk sevi kritizēt un dzīvot pārliecinošāk

Sun, 02 Feb 2025 07:22:00 +0000

Darbu, ideju, reizēm arī pašas dzīves atlikšana, pēdējās versijas pārlasīšana vairākas reizes, salīdzināšanās ar citiem un izteikta vēlme būt labam gan darbā, gan privātajā dzīvē ir pazīstama daudziem. Bet, vai zināji, ka to visu uzkurina mūsu iekšējais kritiķis, kurš sirgst ar perfekcionismu?

Tieši viņš ir atbildīgs par nesamērīgi augstu prasīgumu, darbu vai ideju atlikšanu, neticību saviem spēkiem un zemu pašvērtējumu. Izrādās, ka es pats (un neviens cits) esmu sev bargākais soģis un klupinātājs!

Aicinām uz praktisku un izglītojošu tiešsaistes nodarbību 10. februārī pulksten 18.30, lai iepazītu savu kritiķi, domāšanas kļūdas, perfekcionisma ēnas puses un apgūtu praktiskus paņēmienus, kā pārvarēt iekšējās šaubas, uzlabot pašvērtējumu un dzīvot priecīgāk.

Pieteikšanās saite:
https://forms.gle/3f4iK4yq6Wu3aXHm6

Atbalsta grupa onkoloģijas un citu hronisku slimību pacientu tuviniekiem

Tue, 22 Aug 2023 12:33:00 +0000

Izsludinām jaunu terapijas grupu no 2023. gada 18. septembra!

Bailes, trauksme, dusmas, neziņa, emocionāls un fizisks nogurums, nedrošība par nākotni. Tuvinieki bieži izjūt tās pašas emocijas, ko saslimušie, tikai viņu ikdienas pienākumi strauji palielinās, viņiem ir jāsniedz atbalsts saslimušajam un ģimenei. Laiks sev, savām emocionālām un ķermeniskām vajadzībām izzūd…

ATBALSTA TERAPIJAS GRUPĀ TEV IR IESPĒJA:

iedot sev atelpas brīdi;
saņemt informāciju un profesionālu atbalstu krīzes situācijā;
saprast savas izjūtas un produktīvā veidā izreaģēt emocijas;
mazināt trauksmi;
atjaunot resursus un apzināt savas vajadzības;
saņemt grupas atbalstu un drošu vietu, kur izpausties.

Terapeitiskā atbalsta grupā tiek piedāvātās 12 sesijas. Ja grupa vienojas, terapijas process var tikt turpināts arī pēc 12 sesijām. Terapija tiks balstīta deju un kustību terapijas un apzinātības metodēs, shēmu terapijas somatiskajās intervencēs, ACT (Acceptance and commitment therapy) metodēs.

ATBALSTA TERAPIJAS GRUPU VADĪS:

sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju deju un kustību terapijā - Inga Liepiņa. Ar onkoloģijas pacientiem Inga strādā jau vairāk nekā piecus gadus. Arī pašas pieredze - vairāk nekā 15 gadus ikdienā esot līdzās onkoloģijas pacientam - likusi pastiprināti interesēties un pētīt atbalsta iespējas gan pašiem pacientiem, gan viņu tuviniekiem. Terapijas prakses “Terapijas Telpa” viena no izveidotājām. Vairāk par terapeiti - http://www.terapijastelpa.lv/par-mums/inga-liepina/

RĪGĀ, NO SEPTEMBRA VIDUS LĪDZ DECEMBRA VIDUM

Pirms atbalsta terapijas grupas uzsākšanas ar katru dalībnieku tiks organizēta iepazīšanās saruna. Terapija notiks Rīgas centrā pirmdienās no plkst. 17.00 līdz 19.15.
Sesiju datumi - 18.09., 25.09, 2.10., 9.10., 16.10., 23.10., 30.10., 6.11., 13.11., 27.11., 4.12., 11.12.
Maksimālais dalībnieku skaits - 6 cilvēki.
Iespējams tiks organizētas arī papildu grupas citos laikos.

Cena par sesiju - 35 Eur. Puse samaksas (210 Eur) jāveic pirms terapijas uzsākšanas. Otra puse līdz ceturtajai sesijai. Pieteikšanās un citi jautājumi - ingaliepina80@gmail.com, tālr. 29143631.

Vai zini, ko jūti vismaz 14 stundas dienā?

Wed, 17 Feb 2021 09:29:00 +0000

Par emociju nozīmi un tehnikām, kas palīdzēs rast atbildi un šo jautājumu, stāsta mākslas terapeite Inga Liepiņa.

2021. gadā dzīvojoša cilvēka vide, iespējas, ikdiena krietni atšķiras no, piemēram, viduslaiku cilvēka dzīves. Tomēr ir lietas, kas nemainās. Visos laikos un jebkurā pasaules malā cilvēki piedzīvo bēdas, skumjas, prieku, dusmas, kaunu, interesi un vēl neskaitāmas emocijas.

Ir daudz teorijas par emociju izcelsmi, klasifikāciju un to regulāciju, taču tās visas nemaina emociju būtību – mēs tās piedzīvojam ik dienu, ik stundu un ik minūti. 2015. gadā publicētā pētījumā (Trampe, Quoidbach, Taquet, 2015) secināts, ka 90% no dienas cilvēki izjūt kādu no emocijām. Ja pieņemam, ka cilvēks ir nomodā 16 stundas, tātad vairāk nekā 14 stundas cilvēks ir pakļauts dažādām emocionālām reakcijām. Bet vai mēs pamanām, ko mūsu prāts un ķermenis piedzīvo šajās 14 stundās?! Vai ir vērts to pamanīt? Atbilde ir viennozīmīga – Jā! Jo pamanām tās vai nē, bet emocijas ietekmē gan mūsu uzvedību, gan mūsu domas, gan mūsu lēmumus, gan mūsu ķermeni īstermiņā un ilgtermiņā.

Lai par to pārliecinātos, pamēģiniet vienkāršu eksperimentu – uz brīdi, aizveriet acis, veiciet pāris ieelpas un izelpas, un atsauciet atmiņā, kādu notikumu, kurā jutāties skumji – vizualizējiet konkrētu vietu vai cilvēkus, kas tajā bija iesaistīti, pāris minūtes ļaujiet skumjām būt. Pavērojiet, kas notiek ķermenī, vai redzat kādas izmaiņas sejas vaibstos, varbūt plecos vai kādā citā ķermeņa daļā, vai ķermeņa novietojumā. Tagad pakustiniet kāju pirktus, roku pirkstus un veiciet atkārtotas pāris ieelpas un izelpas. Atveriet acis. Ja ir vēlēšanās, atkārtojiet šo pašu uzdevumu, atminoties, piemēram, kādu priecīgu notikumu. Tās bija tikai dažas minūtes, bet, ja bijāt vērīgi, noteikti pamanījāt izmaiņas arī fiziskajā ķermenī. Iedomājaties, ko piedzīvo ķermenis, ja kāds emocionālais stāvoklis Jūs ir pārņēmis daudz ilgāk nekā šīs pāris minūtes!

Apzinoties emocijas, mēs tās pieņemam un ļaujam tām pāriet. Neirozinātniece J. B. Teilore (2009) apraksta, ka emocijas mūsu smadzenēs un ķermenī “dzīvo” 90 sekundes, tomēr pārsvarā mēs tās “uzturam pie dzīvības” daudz ilgāk - ar savām domām, neapzinātiem stāstiem, interpretācijām, izvairīšanos, noliegšanu utt.

Pajautā sev - kā Tu pārsvarā izturies pret savām emocijām? Vai pret visām izturies vienādi, vai kādu Tu ļauj sev izjust, vai varbūt, kādu, Tev liekas, Tu vispār nepiedzīvo? Pārsvarā mūsu attieksme pret emocijām ir vienā no šīm veidiem:

1. Emocijas ir normālas - tu tās akceptē, izrādi, mācies no tām;
2. No emocijām ir jāizvairās – lai izvairītos var izmantot dažādus līdzekļus, piemēram, disociāciju, alkoholu, narkotikas, nejūtīgumu;
3. Emocijas ir sliktas - tu tās interpretē negatīvi un rodas vainas izjūta, nespēja tās akceptēt, bažas, izvairīšanās no situācijām, kas izraisa emocijas, citu vainošana par savām emocijām.

Pēdējos divos variantos emocijas uztveram kā problēmu, kas pakāpeniski mazina mūsu iespēju tās kontrolēt. Emocijas nemanot sāk ietekmēt ne tikai mūsu psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Ir pierādīts, ka ilgstoši apspiestām emocijām ir tendence izpausties caur kādu ķermeņa simptomu un radīt psihosomatiskas saslimšanas.

Emocijām viennozīmīgi tiks atvēlēts būtisks laiks jebkura teorētiskā virziena terapeitiskā procesā. Terapijā noteikti meklēsiet atbildes - kādas domas rada emocijas, kāda uzvedība seko, meklēsiet cēloņus un veidus, kā tās regulēt. Tomēr primārais uzdevums būs tās pamanīt un apzināt. Un to noteikti ir iespējams darīt arī ārpus terapijas kabineta. Un līdzīgi kā, trenējot muskuļus, emociju apzinātību iespējams “uztrenēt”, to darot.

Izmēģini:

Uzraksti uz papīra, cik daudz emociju nosaukumus zini. Salīdzini ar šo sarakstu - Jūtu vārdnīca.jpg. Noteikti atradīsi vēl emocijas, ko esi piedzīvojis.
Iekļauj pievēršanos savām emocijām kā daļu no sava ikdienas rituāla – vai tā ir rīta kafija, kuras laikā Tu velti minūti, lai mierīgi “saklausītu”, kā šajā brīdī jūties, vai vakara sastāvdaļa pirms miega. Ir pieejamas arī daudz un dažādas telefona aplikācijas, kurās vari fiksēt savu noskaņojumu.
Pamēģini vismaz vienu dienu veidot savu emociju līkni, kurā iezīmē visas šajā dienā piedzīvotās emocijas un notikumus, kas tās radīja. Šis uzdevums var palīdzēt ieraudzīt, cik daudz emocijas piedzīvojam vienā dienā, un apzināties, ka esot līknes apakšējā punktā, tas ir tikai uz laiku.

Mēģini apzināt, kā Tavs ķermenis “atbild” uz emocijām. Varbūt vienmēr dusmās saspringst pleci. Vai skumjās “sažņaudzas” vēders. Ķermeņa izpausmes ir individuālas. Ja zināsi šīs atbildes reakcijas, pamanīsi, kad ķermenis saka priekšā, ko jūti.
Pavēro, kā atpazīsti emocijas citos cilvēkos. Ko pamani? Tas var palīdzēt līdzīgas pazīmes ievērot sevī. Vari pajautāt ģimenes locekļiem, draugiem – kā viņi zini, kad, piemēram, esmu nobijusies vai ieinteresēta? Tuvinieku atbildes Tevi var pārsteigt.
Pavēro, ko jūti, izlasot šo rakstu un uzzinot šo informāciju? Tieši tādu pašu jautājumu vari uzdot sev pēc jebkuras ikdienišķas un ierastas darbības, notikuma.

Ir daudz teorētisko pieeju, metožu un tehniku, kā strādāt ar emocijām. Un noteikti vari vērsties pie speciālistiem un terapeitiem, lai saņemtu atbalstu. Tomēr arī viņi neizdarīs Tavā vietā. Līdzīgi kā uzstājīgs ciemiņš pie durvīm, emocijas klauvēs tik ilgi, kamēr tās durvis atvērsi un iepazīsi, kas atnācis ciemos. Kamēr durvis turēsi ciet, arī pats nekur tālāk no mājam netiksi.

Turpmākos ierakstos emociju tēmu noteikti turpināsim.

Kā vecākiem palīdzēt sev pašiem mājmācības laikā

Thu, 11 Feb 2021 07:15:00 +0000

Attālinātās mācības ir liels pārbaudījums gan bērniem, gan vecākiem. Padomus miera saglabāšanai un vieglākai ikdienai sagatavojusi sertificēta mākslas terapeite Veronika Stāvause.

1. Atgādiniet sev, ka jūs neesat visvareni, tāpēc ir tikai normāli, ka jums ir grūti attālināti strādāt, palīdzēt bērnam mācīties, pagatavot siltas, svaigas, veselīgas pusdienas, vakariņas un launagu, sakārtot māju un vēl un vēl. Ir vērts piebremzēt un uzdot sev jautājumu – kas šobrīd ir mana prioritāte? Tam veltīt lielāko uzmanību un būt mierā ar to, ka dažām no ierastajām aktivitātēm šobrīd laika ir mazāk.

2. Elpojiet dziļi! Kad esam uztraukušies, mūsu elpa kļūst īsa un sekla, savukārt, kad jūtamies mierīgi, elpojam dziļi un mierīgi. Šis princips darbojas arī apgrieztā secībā, sākot elpot dziļi un mierīgi (pārbaudiet to, uzliekot roku sev uz vēdera un sajūtiet, kā ieelpā vēders izplešas, bet izelpā – saraujas) nomierinās arī mūsu nervu sistēma.

Īpašu uzmanību ir vērts pievērst tam, lai izelpa būtu garāka par ieelpu. Un tā kā mūsu elpa vienmēr ir ar mums, šo aktivitāti var veikt bez īpašas sagatavošanās jebkurā vietā.

Tāpat mierīgas elpošanas praksi varat praktizēt arī ar mazo skolēnu kādā garākā pauzē starp mācībām. Apgulieties uz muguras uz stabilas virsmas un sev uz vēdera uzlieciet pa grāmatai. Atslābinieties un vērojiet, kā ieelpojot grāmata paceļas, bet izelpojot – nolaižas. Palīdzīgu roku mierīgas elpošanas tehnikās un apzinātībā var sniegt lietotne Miervidi, kurā ir arī īpaši bērniem izstrādāti vingrinājumi.

3. Ik dienu izejiet svaigā gaisā! Neatkarīgi no tā, cik skolas un mājas darbu vēl nav paveikti un e-pastu – neatbildētu, ieplānojiet vismaz 30 minūšu pastaigu svaigā gaisā kopā ar bērnu. Svaigs gaiss un fiziska piepūle patiesi dara brīnumus!

4. Vismaz 20 minūtes pavadiet tikai ar sevi, darot to, kas sagādā prieku, vai nedarot neko un sev par to nepārmetot. Ik vienam ir tiesības vismaz uz brīdi sev.

5. Lūdziet palīdzību! Jums nav vienam pašam jātiek ar visu galā. Un nav jāgaida, ka apkārtējie ieraudzīs, ka esat uz izmisuma robežas un piedāvās palīdzēt. Jums ir tiesības lūgt atbalstu. Un nepieciešamības gadījumā var meklēt arī profesionālu psiholoģisku un emocionālu atbalstu!

6. Atcerieties, ka jūsu bērna skolas darbiem nav jābūt izpildītiem perfektiem! Vēl jo mazāk – jums tie nav jāizpilda bērna vietā! Bērns drīkst kādu uzdevumu neizpildīt līdz galam, bērns drīkst nesaprast un mācīties lūgt palīdzību. Tāpat bērnam ir jāmācās, ka reizēm uz palīdzību ir jāpagaida. Tas ir pilnīgi normāli un ilgtermiņā sniegs jūsu skolēnam daudz vairāk nekā perfekti izpildīti skolas darbi, kas tiek paveikti abpusējos strīdos un lielā nogurumā.

7. Aiciniet savu skolēnu palīgā mājas soļa veikšanā, piemēram, kopīgi gatavojiet vakariņas! Arī tā ir mācīšanās un kurš teicis, ka mazāk svarīga par latviešu valodas vai kāda cita mācību priekšmeta uzdevumiem? Tādējādi bērns apgūs jaunas prasmes un jūs kopīgi pavadīsiet laiku, pārrunājot dienas gaitas un gatavojoties nākamajai attālinātai mācību dienai.

8. Atcerieties par režīma nozīmi un ievērojiet to! Turklāt – režīms ir svarīgs gan bērniem, gan mums pieaugušajiem. Iespējams ir vērts svētdienā kopīgi sagatavot nākamās nedēļas mācību plānu un novietot to bērnam redzamā vietā?

9. Visbeidzot – atcerieties, ka arī jums reiz bija 7, 8, 9 vai 10 gadi. Mēģiniet uz brīdi sevi atcerēties tajā laikā. Kā jūs varētu justies, ja būtu jāmācās no mājām, ikdienā nesatiktu savus draugus? Kādu atbalstu jūs būtu vēlējušies saņemt no saviem vecākiem, no skolotājiem un klasesbiedriem? Bet varbūt gluži pretēji – cik daudz brīvības jums būtu nepieciešams?